viņš
viņš vīriešu dzimte, vietniekvārds
viņa sieviešu dzimte, vietniekvārds
1.personas vietniekvārds; formā: trešā persona Cilvēks, par kuru runā.
PiemēriViņu visi pazina.
1.1.formā: ģenitīvs Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
PiemēriViņa Eminence arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
2.piederības vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
PiemēriViņa grāmata, dators.
3.norādāmais vietniekvārds Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas1.
PiemēriKabinetā ienāca vīrietis, un viņš likās ļoti pašpārliecināts.
4.norādāmais vietniekvārds Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
PiemēriAiziet līdz viņam ceļa galam.
5.norādāmais vietniekvārds Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
PiemēriGremdēties atmiņās par senām viņām dienām.
Stabili vārdu savienojumi(Lai viņam) vieglas smiltis! (Viņam, viņai u. tml.) ir iekšā. Dievs ar viņu.