virskundzība
virskundzība sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
PiemēriVienas tautas virskundzība pār otru tautu.
2.Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
PiemēriVīra virskundzība ģimenē.