viebties
viebties viebjos, viebies, viebjas, pag. viebos darbības vārds; atgriezenisks
Viebt savu seju, tās daļas; arī tikt viebtam.
PiemēriViebties aiz sāpēm mugurā.
- Viebties aiz sāpēm mugurā.
- Bērns viebjas un raud.
- Dusmās visa seja viebjas.
- Es ievilku kārtīgu malku un viebdamies sniedzu pudeli atpakaļ. Rums jau nu nebija dzēriens pa manai gaumei.