viņš
viņš vietniekvārds; vīriešu dzimte
viņa vietniekvārds; sieviešu dzimte
1.personas vietniekvārds; formā: trešā persona Cilvēks, par kuru runā.
PiemēriViņu visi pazina.
- Viņu visi pazina.
- Viņa aizgāja gulēt, jo bija nogurusi.
- Klasē ienāca pirmklasnieki, viņus sagaidīja skolotājs.
- Viņam tika pasniegta balva.
1.1.formā: ģenitīvs Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
PiemēriViņa Eminence arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
- Viņa Eminence arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
- Viņa Svētība Dalailama.
- Viņa Karaliskā Augstība Kembridžas princis.
- Viņas Ekslence Lielbritānijas karaliene.
2.piederības vietniekvārds; formā: ģenitīvs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība cilvēkam, par kuru runā.
PiemēriViņa grāmata, dators.
- Viņa grāmata, dators.
- Tā ir viņas soma.
- Istabā skanēja viņu smiekli.
- Viņu saruna bija konfidenciāla.
- Viņas bērns bija vesels un priecīgs.
- Viņa darbs bija veiksmīgi pabeigts.
3.norādāmais vietniekvārds Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas1.
PiemēriKabinetā ienāca vīrietis, un viņš likās ļoti pašpārliecināts.
- Kabinetā ienāca vīrietis, un viņš likās ļoti pašpārliecināts.
- Debesīs lidinājās cīruļi, un viņu treļļi pieskandināja visu apkārtni.
- Viņas solījumi vienmēr tiek pildīti.
4.norādāmais vietniekvārds Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
PiemēriAiziet līdz viņam ceļa galam.
- Aiziet līdz viņam ceļa galam.
- Viņā upes krastā dega ugunskuri.
- No viņas puses nāca jauniešu pulciņš.
5.norādāmais vietniekvārds Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
PiemēriGremdēties atmiņās par senām viņām dienām.
- Gremdēties atmiņās par senām viņām dienām.
- Tikai viņu nedēļu tika pabeigti rudens darbi.
- Viņos laikos cilvēki smagāk strādāja.
Stabili vārdu savienojumi(Lai viņam) vieglas smiltis! (Viņam, viņai u. tml.) ir iekšā. Dievs ar viņu.
- (Lai viņam) vieglas smiltis! idioma — saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
- (Viņam, viņai u. tml.) ir iekšā idioma — sarunvaloda saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
- Dievs ar viņu idioma — sarunvaloda saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! — saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
- Jods (viņu) zina idioma — sarunvaloda saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
- Kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu idioma — saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
- Kauls no (mūsu, viņu) kaula idioma — saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- Miers viņa pīšļiem idioma — saka, pieminot mirušo.
- Piķis viņu (sa)zin(a)! idioma — sarunvaloda izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Rauj (viņu) jods! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) piķis! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) velns! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Rauj (viņu) vilks! idioma — izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
- Tā viņam vajag! — saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
- Tā viņš ir! sarunvaloda — saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! — izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! sarunvaloda — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! sarunvaloda — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks ar viņu sarunvaloda — saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, ko.
- Viņā saulē idioma — nāves valstībā, mirušo pasaulē.