Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
velns
velns [vȩl̃ns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
PiemēriDievs un velns.
1.1.Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
PiemēriPurva velns.
1.2.pārnestā nozīmē; kopā ar: apzīmētājs Netikums.
PiemēriLepnības velns.
1.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
PiemēriVelns, ne sievišķis.
1.4.sarunvaloda, īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
PiemēriVelna puika!
1.5.sarunvaloda, izsauksmes vārda nozīmē Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
PiemēriAk, tu velns!
2.Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Kāds) velns dīdīja. (Pats) velns dīda. Bēg kā velns no krusta.