Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
velns
velns [vȩl̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
PiemēriDievs un velns.
  • Dievs un velns.
1.1.Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
PiemēriPurva velns.
  • Purva velns.
  • Velna nedarbs.
1.2.pārnestā nozīmē; kopā ar: apzīmētājs Netikums.
PiemēriLepnības velns.
  • Lepnības velns.
  • Skaudības velns.
1.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
PiemēriVelns, ne sievišķis.
  • Velns, ne sievišķis.
1.4.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
PiemēriVelna puika!
  • Velna puika!
  • Ak tu velna vecis!
1.5.izsauksmes vārda nozīmē; sarunvaloda Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
PiemēriAk, tu velns!
  • Ak, tu velns!
2.Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)triekt pie velna. (Kāds) velns dīdīja. (Pats) velns dīda. Bēg kā velns no krusta.