velce
velce dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darbība → vilkt.
2.Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
3.Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
PiemēriKātu turētāji velcei.
4.Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
PiemēriKāzu kleita ar trīs metrus garu velci.