vec-
vec- [vȩc-] salikteņu daļa, salikteņu pirmā daļa; kopā ar: lietvārds
1.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs1, ka tam ir liels vecums.
PiemēriVecpilsēta.
- Vecpilsēta.
- Vecsaimniecība.
2.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
PiemēriVecitāļi.
- Vecitāļi.
3.Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
PiemēriVeckatolicisms.
- Veckatolicisms.
- Vecromantisms.
- Vechēgelieši.