vasalis
vasalis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.vēsturisks Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
PiemēriVasaļa pils.
2.Pakļauta, atkarīga persona.
PiemēriUzticams meitenes vasalis.
Cilme:No latīņu vassus ‘karavīrs’, jaunlatīņu vassallus.