vantis
vantis dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
PiemēriKuģa vantis.
2.Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
PiemēriVanšu tilts.
Stabili vārdu savienojumiVanšu tilts.
Cilme:No vācu Want.