Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vandīt
vandīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
Stabili vārdu savienojumiVandīt augšā.
1.1.Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).