vadonis
vadonis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
vadone dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
PiemēriTautas vadonis.
- Tautas vadonis.
- Vadoņa kults.
- Karadraudzes vadonis.
- Zemnieku nemieru vadoņi.
1.1.Diriģents, kora vadītājs.
PiemēriPirmatskaņojuma muzikālais vadonis.
- Pirmatskaņojuma muzikālais vadonis.
- Kora vadonis.
2.Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
PiemēriMežacūku bara vadonis.
- Mežacūku bara vadonis.
- Briežu bara vadone ir briežu govs.
3.Rokasgrāmata; ceļvedis.
PiemēriGrāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
- Grāmata "Izrunas un rakstības vadonis".
- Vadonis pa Alūksni un apkārtni.
- Vadonis pa Kurzemes Šveici.