vīkšķis
vīkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
PiemēriSalmu, siena vīkšķis.
1.1.Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
PiemēriBerzt katlu ar asu vīkšķi.