vīkšķis
vīkšķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
PiemēriSalmu, siena vīkšķis.
1.1.Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
PiemēriBerzt katlu ar asu vīkšķi.