vētra
vētra [vȩ̃tra] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
PiemēriRudens vētra.
- Rudens vētra.
- Naktī plosījās spēcīga vētra.
- Vētras brāzmas.
- Vētrā nolauzti koki.
- Vētras postījumi.
Stabili vārdu savienojumiMagnētiskā vētra. Melnā vētra. Smilšu vētra.
- Magnētiskā vētra — ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- Melnā vētra — vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
- Smilšu vētra — vētra, kas nes līdzi no zemes paceltās smiltis.
- Sniega vētra — sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
1.1.pārnestā nozīmē Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
PiemēriMīlestības jūtu vētra.
- Mīlestības jūtu vētra.
- Sašutuma vētra.
- Naida vētra.
- Baumu vētra.
- Aplausu vētra.
- Diskusiju vētras.
- Mūsu precības sacēla lielu vētru. Par tām runāja viss apriņķis..
Stabili vārdu savienojumiPrāta vētra.
- Prāta vētra — intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
Stabili vārdu savienojumiKā vētra. Klusums pirms vētras. Vētra tējas glāzē. Vētra ūdens glāzē.
- Kā vētra idioma — ļoti lielā ātrumā.
- Klusums pirms vētras idioma — draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
- Vētra tējas glāzē idioma — veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
- Vētra ūdens glāzē idioma — veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.