Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vēmiens
vēmiens lietvārds; vīriešu dzimte
Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
PiemēriSmaka uzdzen vēmienu.
Stabili vārdu savienojumiVēmiens nāk.