vējot
vējot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
PiemēriVējš uz brīdi piestāj vējot.
2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
PiemēriPiekrastē vējo koki.
3.formā: trešā persona Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
PiemēriGaisā vējo šaujampulvera smarža.
3.1.pārnestā nozīmē Izplatīties, kļūt zināmam.
PiemēriNo biedrības vējo patriarhāla feodālisma gars.