vācele
vācele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
PiemēriTāšu vācele.
- Tāšu vācele.
- Miltu vācele.
- Kamēr visu saliks plauktos, tīnēs, lādēs un vācelēs.
Stabili vārdu savienojumiTenku vācele.
- Tenku vācele sarunvaloda — tenkotājs.