uzvandīt
uzvandīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
uzvandīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
PiemēriSmagie riteņi uzvanda smilšaino ceļu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
PiemēriAiri uzvanda duļķes.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriAutomobilis uzvanda gaisā putekļu mākoni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
PiemēriSaruna uzvanda atmiņas.