uzlīkt
uzlīkt -līkstu, -līksti, -līkst, pag. -līku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
PiemēriBērza zari uzlīkuši uz jumta.
2.Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriNogurumā uzlīkt galdam.
2.1.Kļūt salīkušam, sakumpušam.
PiemēriGarš, uzlīcis vīrietis.