uzlaizīt
uzlaizīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
PiemēriKaķis uzlaiza izlieto pienu.
- Kaķis uzlaiza izlieto pienu.
- Neļaut sunim uzlaizīt indīgo šķidrumu.
- Skudrulācis kukaiņus uzlaiza ar mēli.