uzkāpt
uzkāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu intransitīvs, darbības vārds
1.Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriPa taku uzkāpt kraujā.
1.1.Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
PiemēriUzkāpt uz taburetes.
1.2.Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
PiemēriPa virvju kāpnēm uzkāpt uz kuģa.
2.Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
PiemēriUzkāpt blakus pasažierim uz kājas.
3.Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
PiemēriUzkāpt zirgam mugurā.
4.formā: trešā persona Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriMežvīns pa mājas sienu uzkāpis līdz jumtam.
4.1.Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
PiemēriSaule jau uzkāpusi augstu.
5.formā: trešā persona Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
PiemēriUpe uzkāpusi līdz dambja augšdaļai.
5.1.Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
PiemēriĒnā temperatūra uzkāpa līdz trīsdesmit grādiem.
5.2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriCeļš uzkāpj kalnā.
6.Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
PiemēriUzkāpt no kareivja līdz kaprālim.
Stabili vārdu savienojumiAugstu uzkāpt. Uzkāpt slavas augstumos.
Stabili vārdu savienojumiUzkāpt uz korķa. Uzkāpt uz skatuves dēļiem. Uzkāpt uz slidām (arī slēpēm u. tml.).