uzelpot
uzelpot [uzȩlpuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
PiemēriNoslaucīt nosvīdušo pieri un uzelpot.
1.1.Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
PiemēriVar uzelpot, ka visi ir sveiki un veseli.
2.transitīvs Elpot virsū (kādam, kam).
PiemēriVīrietis man uzelpo alkohola dvaku.
Stabili vārdu savienojumiBrīvi uzelpot.