uzdzīt
uzdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriSuns uzdzen vāveri kokā.
- Suns uzdzen vāveri kokā.
- Uzdzinām bērnus augšistabā gulēt.
- Uzdzīt govis uz ceļa.
1.1.sarunvaloda Uzbraukt.
PiemēriUzdzīt mašīnu kalnā.
- Uzdzīt mašīnu kalnā.
- Uzdzīt auto uz remontbedres.
1.2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
PiemēriSuns uzdzen medniekam mežakuili.
- Suns uzdzen medniekam mežakuili.
1.3.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriUzdzīt īgnumu.
- Uzdzīt īgnumu.
- Uzdzīt depresiju.
- Komentāros rakstītais uzdzen asaras un neizpratni.
- Pelējuma smaka uzdzen nelabumu.
2.Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ratiņus stāvajā nogāzē.
- Uzdzīt ratiņus stāvajā nogāzē.
- Stumšus uzdzīt velosipēdu paugura virsotnē.
- Uzdzīt šūpoles pavisam augstu.
- Uzdzīt ķerru uz lauka.
2.1.Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
PiemēriVētra uzdzen kuģi uz sēkļa.
- Vētra uzdzen kuģi uz sēkļa.
- Vējš no jūras uzdzen mākoņus.
- Vēja virziena maiņa uzdzen smakas no ražotnes.
3.Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzdzīt cirvi uz kāta.
- Uzdzīt cirvi uz kāta.
- Uzdzīt dakšas jaunā kātā.
- Uzdzīt mucai stīpu.
- Uzdzīt kalta spalam metāla gredzenu.
4.sarunvaloda Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
PiemēriPiedot gāzi un uzdzīt ātrumu.
- Piedot gāzi un uzdzīt ātrumu.
- Uzdzīt pirtī tvaiku.
- Uzdzīt fizisko kondīciju.
- Faktori, ka uzdzen cenas uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiUzdzīt svaru.
- Uzdzīt svaru — 1. Palielināt ķermeņa masu (piem., trenējot muskuļus).2. Palielināt (dzīvnieka) ķermeņa masu, (to) uzbarojot.