uzdzīt
uzdzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu transitīvs, darbības vārds
1.Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriSuns uzdzen vāveri kokā.
1.2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
PiemēriSuns uzdzen medniekam mežakuili.
1.3.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriUzdzīt īgnumu.
2.Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzdzīt ratiņus stāvajā nogāzē.
2.1.Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
PiemēriVētra uzdzen kuģi uz sēkļa.
3.Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzdzīt cirvi uz kāta.
4.sarunvaloda Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
PiemēriPiedot gāzi un uzdzīt ātrumu.
Stabili vārdu savienojumiUzdzīt svaru.