utilitārisms
utilitārisms lietvārds; vīriešu dzimte
1.Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
PiemēriUtilitārisms attieksmē pret dabu.
- Utilitārisms attieksmē pret dabu.
- Dzīvi nedrīkst nomākt pārmērīgs utilitārisms.
1.1.Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
PiemēriUtilitārisma pamatlicēji Lielbritānijā.
- Utilitārisma pamatlicēji Lielbritānijā.
- Morāles problēmu risinājums utilitārismā.
Cilme:No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas ‘derīgs, izdevīgums’.