ugunsspļāvējs
ugunsspļāvējs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas spļauj uguni.
PiemēriUgunsspļāvējs nezvērs.
1.1.Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
PiemēriCirkā varējām vērot ugunsspļāvēja priekšnesumu.
2.Tāds, kas izverd uguni, lavu u. tml.
Stabili vārdu savienojumiUgunsspļāvējs kalns.