ugunsspļāvējs
ugunsspļāvējs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas spļauj uguni.
PiemēriUgunsspļāvējs nezvērs.
- Ugunsspļāvējs nezvērs.
- Ugunsspļāvēji pūķi.
1.1.Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
PiemēriCirkā varējām vērot ugunsspļāvēja priekšnesumu.
- Cirkā varējām vērot ugunsspļāvēja priekšnesumu.
2.Tāds, kas izverd uguni, lavu u. tml.
Stabili vārdu savienojumiUgunsspļāvējs kalns.
- Ugunsspļāvējs kalns — novecojis vulkāns.