Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ugunspūķis
ugunspūķis vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
PiemēriUgunspūķis ar deviņām galvām.
1.1.pārnestā nozīmē Ugunsgrēks.
PiemēriUgunspūķis paņēmis vairāku cilvēku dzīvības.