Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
treilēt
treilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
PiemēriTreilēt kokmateriālus ar traktoru.
Cilme:No angļu to trail.