traipīt
traipīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
traipīties darbības vārds; atgriezenisks
Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
PiemēriRūsa traipa drēbes.
Stabili vārdu savienojumiTraipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus.