tornis
tornis [tuõrnis] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
PiemēriBaznīcas tornis.
- Baznīcas tornis.
- Skatu tornis.
- Televīzijas tornis.
- Rīgas pils tornis.
2.Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
PiemēriBaltais tornis.
- Baltais tornis.
- Melnais tornis.
- Divi torņi ir līdzvērtīgi dāmai.
Stabili vārdu savienojumiKā pie Bābeles (torņa). Ziloņkaula tornī.
- Kā pie Bābeles (torņa) idioma — saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
- Ziloņkaula tornī idioma — saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.