Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tornis
tornis [tuõrnis] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
PiemēriBaznīcas tornis.
  • Baznīcas tornis.
  • Skatu tornis.
  • Televīzijas tornis.
  • Rīgas pils tornis.
2.Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
PiemēriBaltais tornis.
  • Baltais tornis.
  • Melnais tornis.
  • Divi torņi ir līdzvērtīgi dāmai.
Stabili vārdu savienojumiKā pie Bābeles (torņa). Ziloņkaula tornī.