tornis
tornis [tuõrnis] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
PiemēriBaznīcas tornis.
2.Šaha figūra, kas pārvietojama pa vertikālēm un horizontālēm pāri neierobežotam lauciņu skaitam.
PiemēriBaltais tornis.
Stabili vārdu savienojumiKā pie Bābeles (torņa). Ziloņkaula tornī.