Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
topinambūrs
topinambūrs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
PiemēriAudzēt topinambūrus.
  • Audzēt topinambūrus.
  • Ievākt topinambūru ražu.
1.1.Šā auga pazemes bumbulis.
PiemēriTopinambūru bumbuļi ir dzeltenbaltā, sārtā vai violetā krāsā.
  • Topinambūru bumbuļi ir dzeltenbaltā, sārtā vai violetā krāsā.
  • Topinambūru salāti.
Cilme:No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums).