Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tirdīt
tirdīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
tirdījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
PiemēriTirdīt kādu ar neērtiem jautājumiem.
2.Nedot mieru; mocīt.
PiemēriTirdīt sevi ar pašpārmetumiem.
Stabili vārdu savienojumiSirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.).