Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tirdīt
tirdīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
tirdījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
PiemēriTirdīt kādu ar neērtiem jautājumiem.
  • Tirdīt kādu ar neērtiem jautājumiem.
  • Nepārtraukti tirdīt bērnu.
2.Nedot mieru; mocīt.
PiemēriTirdīt sevi ar pašpārmetumiem.
  • Tirdīt sevi ar pašpārmetumiem.
Stabili vārdu savienojumiSirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.).