Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
termiņš
termiņš lietvārds; vīriešu dzimte
Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
PiemēriPases, preces derīguma termiņš.
  • Pases, preces derīguma termiņš.
  • Konkursa beigu termiņš.
  • Padomes locekļu pilnvaru termiņš.
  • Pagarināt iesniegšanas termiņu.
  • Pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona.
  • Ievēlēt uz otro termiņu prezidenta amatā.
  • Nodot ēku ekspluatācijā noteiktā termiņā.
Stabili vārdu savienojumiNoildzis termiņš.