Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
terenkūrs
terenkūrs vīriešu dzimte, lietvārds
Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
PiemēriViegls terenkūrs.
Cilme:No vācu Terrainkur (franču terrain ‘zemes gabals’ un vācu Kur ‘ārstēšana’).