terīne
terīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
PiemēriLiet zupu terīnē.
- Liet zupu terīnē.
- Nākamais pilns ar porcelāna traukiem — tur ir šķīvji un tasītes, bļodas un terīnes.
2.jaunvārds Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
PiemēriBaklažānu terīne.
- Baklažānu terīne.
- Vistas gaļas terīne.
- Cepeškrāsni uzkarsē un liek cepties terīni.
Cilme:No franču terrine.