terīne
terīne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
PiemēriLiet zupu terīnē.
2.jaunvārds Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
PiemēriBaklažānu terīne.
Cilme:No franču terrine.