Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tenterēt sarunvaloda
tenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Iet streipuļojot, brīžiem klūpot.
PiemēriKucēni neveikli tenterē.
  • Kucēni neveikli tenterē.
  • Pēc kārtējās iedzeršanas kaimiņš tenterē mājās.