telefons
telefons lietvārds; vīriešu dzimte
1.Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
2.Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
PiemēriTelefona vadi.
- Telefona vadi.
- Telefona stabs.
- Telefona saruna.
Stabili vārdu savienojumiMobilais telefons. Telefonu centrāle.
- Mobilais telefons — pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
- Telefonu centrāle — iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
3.Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
PiemēriIezvanās, zvana telefons.
- Iezvanās, zvana telefons.
- Mobilais telefons.
- Telefona zvans.
- Neviens nenāk pie telefona.
- Lasīt mobilā telefona īsziņu.
4.Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
Stabili vārdu savienojumiKrīzes telefons.
- Krīzes telefons — telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
Stabili vārdu savienojumiInformatīvais telefons.
- Informatīvais telefons — tālrunis, pa kuru piezvanot, var saņemt nepieciešamo informāciju.
Cilme:No grieķu tēle ‘no attāluma’ un phōnē ‘skaņa’.