tamborēt
tamborēt [tam̃buõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
PiemēriTamborēt plecu lakatu.
- Tamborēt plecu lakatu.
- Tamborēt galdsegu.
- Tamborētas mežģīnes.
1.1.intransitīvs Veidot tamborējumu.
PiemēriMācīties tamborēt.
- Mācīties tamborēt.
- Prast veikli tamborēt.
Cilme:No vācu tamburieren.