Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tamborēt
tamborēt [tambuõrêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
PiemēriTamborēt plecu lakatu.
1.1.intransitīvs Veidot tamborējumu.
PiemēriMācīties tamborēt.
Cilme:No vācu tamburieren.