taimeris
taimeris lietvārds; vīriešu dzimte
taimers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
PiemēriElektroniskais, mehāniskais taimeris.
2.Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
Cilme:No angļu timer.