tīksmīgs
tīksmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tīksmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tīksmīgi apstākļa vārds
tīksmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izraisa tīksmi; tīksms.
PiemēriTīksmīgs siltums.
- Tīksmīgs siltums.
- Tīksmīgi atlaisties gultā.
- Tīksmīga doma.
1.1.Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
PiemēriTīksmīgi izstaipīties.
- Tīksmīgi izstaipīties.
- Tīksmīgi miegt acis saulē.
- Kaķis tīksmīgi iemurrājās.