tīklojums
tīklojums [tîkluõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Paveikta darbība, rezultāts → tīklot.
PiemēriSakņu tīklojums augsnē.
- Sakņu tīklojums augsnē.
- Kāpuri veido tīklojumus.
2.Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
PiemēriTrikotāžas cimdi ar elastīgu tīklojumu.
- Trikotāžas cimdi ar elastīgu tīklojumu.
- Reljefs tīklojums uz vitrāžas stikla.