tēvocis
tēvocis [tȩ̃vuôcis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tēva vai mātes brālis.
PiemēriDzīvot tēvoča dzīvoklī.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
PiemēriPagalmā ienāca svešs tēvocis.
Stabili vārdu savienojumiTēvocis Sems.