tāfele
tāfele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
PiemēriKlasē pie sienas bija liela melna tāfele.
- Klasē pie sienas bija liela melna tāfele.
- Rakstīt uz tāfeles.
- Notīrīt tāfeli.
- Tāfeles flomāsteri.
Stabili vārdu savienojumiInteraktīvā tāfele. Izsaukt pie tāfeles.
- Interaktīvā tāfele — datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
- Izsaukt pie tāfeles — izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
2.bieži formā: deminutīvs Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
PiemēriUzdāvināt lielu šokolādes tāfeli.
- Uzdāvināt lielu šokolādes tāfeli.
- Pārlauzt uz pusēm šokolādes tāfelīti.
Cilme:No vācu Tafel.