tāfele
tāfele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
PiemēriKlasē pie sienas bija liela melna tāfele.
Stabili vārdu savienojumiInteraktīvā tāfele. Izsaukt pie tāfeles.
2.bieži formā: deminutīvs Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
PiemēriUzdāvināt lielu šokolādes tāfeli.
Cilme:No vācu Tafel.