supletīvs joma: valodniecība
supletīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
supletīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
supletīvi apstākļa vārds
Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
Cilme:No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds.