superfinišs
superfinišs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izcili labs finiša rezultāts.
PiemēriSuperfinišs biatlonā.
2.Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
PiemēriTīrais superfinišs.
Cilme:No latīņu super ‘pār; virs’ un angļu finish.