Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
superfinišs
superfinišs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izcili labs finiša rezultāts.
PiemēriSuperfinišs biatlonā.
2.Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
PiemēriTīrais superfinišs.
Cilme:No latīņu super ‘pār; virs’ un angļu finish.