suņuks
suņuks lietvārds; vīriešu dzimte
Kucēns; neliels suns.
PiemēriVienu suņuku paņēma kaimiņi, bet otrs kucēns aizceļoja pie draugiem.
- Vienu suņuku paņēma kaimiņi, bet otrs kucēns aizceļoja pie draugiem.
- Lielu suni nevaram uzturēt, tāpēc iegādājāmies mazu suņuku.
- Pa ceļu pretim skrien melnbalts suņuks.