strukturēt
strukturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
strukturējums lietvārds; vīriešu dzimte
Veidot (ko) ar noteiktu struktūru; konstatēt (kā) struktūru.
PiemēriStrukturēta domāšana.
- Strukturēta domāšana.
- Strukturēta informācija.
- Izstādes ekspozīcija ir strukturēta septiņās tematiskās daļās.
- Krišjānis Barons dziesmas ne tikai izskaitīja, bet arī strukturēja precīzā, pārskatāmā sistēmā.