Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
straujtece
straujtece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
PiemēriUpe ir bagāta kritumiem un straujtecēm.