stoiķis
stoiķis [sto-iķis] lietvārds; vīriešu dzimte
stoiķe [sto-iķe] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stoicisma filozofijas piekritējs.
PiemēriViena no stoiķu maksimām bija iekšējās brīvības neatkarība no ārējiem apstākļiem.
2.Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
PiemēriEs esmu stoiķis, esmu tur, kur esmu, un daru to, ko varu darīt šajā situācijā.
Cilme:No grieķu stōikos ‘pie portika piederīgs’ (stoa ‘portiks’).