Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stiķēt sarunvaloda
stiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
PiemēriStiķētais parkets.
1.1.pārnestā nozīmē Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
PiemēriPlāns izskatās stiķēts uz ātru roku.
2.Vākt (naudu), piem., kā iegādei, samaksai.
PiemēriStiķēt latiņu pie latiņa.