stiķēt sarunvaloda
stiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
PiemēriStiķētais parkets.
1.1.pārnestā nozīmē Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
PiemēriPlāns izskatās stiķēts uz ātru roku.
2.Vākt (naudu), piem., kā iegādei, samaksai.
PiemēriStiķēt latiņu pie latiņa.