stiķēt sarunvaloda
stiķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
PiemēriStiķētais parkets.
- Stiķētais parkets.
- No dēļiem stiķēta būdiņa.
- Kažoks stiķēts no daudzām mazām ādiņām.
- Caurules ir jāmaina, stiķējot pa posmiem.
- Tērpu darināju, stiķējot kopā spalvas, fliterus un krāsainus auduma gabalus.
1.1.pārnestā nozīmē Veidot (ko) no atsevišķām sastāvdaļām, komponentiem.
PiemēriPlāns izskatās stiķēts uz ātru roku.
- Plāns izskatās stiķēts uz ātru roku.
- Jaunievēlētā valdība jau sākusi stiķēt koalīcijas.
2.Vākt (naudu), piem., kā iegādei, samaksai.
PiemēriStiķēt latiņu pie latiņa.
- Stiķēt latiņu pie latiņa.
- Stiķēt kopā budžetu.